16.04.2011 : Ķemeru brauciens


2011.gada 16.aprīlis
Diskusijas autore: Rudīte
Dalībnieki: Rudīte, Malda, Daiga, Kristīne, Leons, Uldis R., Artūrs, Pēteris

Iepriekšējā naktī vēl montēju jaunās riepas, kuras paņēmu mtb.lv darbnīcā.

Ierasta lieta – brīvdienu rītā agri celties. Lai gan pie sevis domāju, ka varētu vēl pagulēt un nekur nebraukt. Kur man jāskrien, kas man jāķer, bet nē… ceļos un ģērbjos, un veļos.

Tikšanās vieta: Ķemeru stacija. Izrēķinu, ka pēc Slokas jābrauc cauri Kūdrai pa Ventspils šoseju. Šoseja pati netīkamākā tieši pirms Kūdras, bet caur Jaunķemeriem arī negrbiējās mīties. Ierodos līdzīgi ar vilcienu. Tā teikt nekas nav nokavēts.

Šķiet, šis ir mans otrais brauciens šajā gadā ar biedriem no “Veloprieka”, tad nu papildunu paziņu loku. Ja Pēteris saka, ka pirmo reizi saticis Rudīti šajā braucienā, tad to pašu varu teikt par Pēteri.

Kad tiekam Ķemeru purva laipās, tad šķiet Leons ir bijis visprātīgākais, paņēmis līdzi gumijas zābakus un droši staigā apkārt laipām un taisa fotogrāfijas. Laipas gan ir apšaubāmā kvalitātē, neviens par tām vairs nerūpējas, bet tomēr līdz vienam skatu tornītim tomēr tiekam.

Atpakaļceļā kāds operators filmē vietējo sievu, kura stāsta debesu brīnumus. Tekstiņus vairs neatkārtošu, bet sieva nebija mierā ar vietējo kādu laiku valdību.

Ceļš, meža ceļi, maza atpūtas pauze…

Ķemeru Nacionālais parks.

Ķemeru Nacionālais parks.

Tālāk dodamies uz neskaitāmiem ezeriem. Pie kāda grāvja ūdens izskalojis ceļu, tāpat pāri netiksi. Kur pazuduši Leona zābaki, to vien pats velns zina, bet Leons dikti uzstājīgs un skubina visus ātrāk pāri tikt šim ceļa (neceļa) posmam. Samet pāris zariņus un jau ir otrā pusē un aicina pārējos pievienoties.

Man jau rodas tāda sajūta, ka šie zariņi nav manam svaram, bet jāizmēģina. Izmēģināju un plunkš… grāvī iekšā. Labi, ka dibenu nesaslapināju, vien stāvu līdz pusceļam grāvī. Tad arī palieku tur stāvēdams, palīdzu velosipēdus padot tālāk. Labi, ka netrāpa man ar velosipēdu, jo pieņēmējs vēljoprojam nevar mitēties, zeme deg, vilciens negaida, kaut kur jāsteidzas, tad nu vicina tos velo pār manu galvu!

Kad jau visi veiksmīgi pāri, Malda atdod man savas sausās zeķes, lai pārauju. Vai morāli, vai praktiski, bet kājās sajūtās siltākas un sausākas. Lai gan zābaks jau tikpat slapjš kā pirms zeķu pāraušanas.

Apmeklējam vēl pāris ūdens tvertnes, tad atkal asfalta gabaliņš, tad Kūdra – Akacis un Slokas ezers. Te tāda kā ēšanas pauze. Tad izeja uz ceļa un Melnezers. Tad… dodos pa labi, bet biedri turpina ceļu uz Lapmežciemu – Valguma ezeru – Smārdi.

Pēc šī brauciena mani atpazīst pēc zilajām krāsotajām riepām. Bija vērts visu nakti velosipēdu krāmēt un smukās riepas uzlikt. Braukšana ar tīri feina 😉

Lai labi ripo!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s