09.07.2012. t/c Alfa – Berģi – Zaķumuiža


Tikšanās t/c Alfa 19:15, izbraukšana 19:30.
Maršruts t/c Alfa – Berģi – Zakumuiža – Cekule – Saurieši – Ulbroka.
Zaķumuižas gājēju tiltiņš pār… ?

Zaķumuižas vanšu gājēju tiltiņš.
Zaķumuižas vanšu gājēju tiltiņš.

Pie t/c Alfa ierodos otrais, pirms manis tikai Igos! Sarunāju, ka viņš pieskatīs manu velosipēdu un dodos RIM. Padomā kaut kas uz kārā zoba, lai gan nav pilnīgi nekādas nojautas, ko īsti gribētu.

Kādu laiku pavadu veikalā līdz atrodu ko piemērotu, kas uzrunā.

Noķertais lietus mākonis uz Jūrmalas šosejas jau teju aizmirsies, jo esmu gandrīz izžuvis. Vien velokurpes vēl liecina par izmirkšanu lietū.

Iznāku no veikala. Jau piebeidrojusies Vija, Mihails un Eduards ar savu dāmu. Ir arī puisis, kurš brauc ar tādu kā šosejas velosipēdu ar krosa riepām.

Ir iepriekš redzēts mtb.lv darbnīcā, bet nekad tā īsti neesam sarunājušies. Pamanu arī Georgija draudzeni. Ir arī kāds nepazīstams velosipēdists, lai gan pēc nika VladPayne atpazīstu no forum.mtb.lv.

Pēc brīža ierodas arī “Veloprieks” dalībnieki – Andis, Kristīne, Zanda un Inga. Man arī foršāks noskaņojums, jo šos biedrus tomēr biežāk esmu redzējis un ir labāka sapratne 😉

Kad visi atgriezušies no veikala, tad arī sākam ceļu. Braucam pa veloceliņu. Gribētu piebilst, ievērojot satiksmes noteikumus, bet ne gluži – jo arī šajā kompānijā ir “Leonisma” piekritēji.

Esmu pārsteigts par uzņemto tempu, labi asfalts, bet ripina tiešām ātri, jo jāmin cītīgi, lai tiktu līdzi. Vienā brīdī izlemju nemīt tik cītīgi. Esmu pēc darba un tagad rauties melnās miesās nenāk ne prātā. Bet kad iebraucam meža ceļos, tad ātrumi nokrītas un jau izlīdzinās apstākļi.

Varu normāli tikt līdzi. Tādā veidā tiekam veiksmīgi līdz Zaķumuižai. Uz avotiņiem nebraucam, tas laikam nevienu neinteresē. Mana darba kolēģa Arnolda zīmētā karte jau arī palikusi mājās, tā kā daudz neiebilstu un braucu kur visi brauc.

Neliela atpūtas pauze. Tiek apmeklēts vietējais veikals. Pats iekšā neeju, bet Zanda “veloprieks” dalībniekam piešķir pa vienam saldējumam. Protams, atteikt būtu grēks un tiesāju saldējumu ar gardu muti.

Kad visi tikuši galā ar iepirkšanos un našķēšanos, brauciena vadītājs Mihails min pedāļus un rāda ceļu. Mihails jūtami paātrinās, domas panākt pirmos atmetu uzreiz.

Braucu daudz maz savā tempā, kad pamanu, ka Olga? ātri tuvojas man. Nodomāju, nav ko te vilkties kā gliemezim un cenšos iesēsties priekšā. Liekas, ka izdevās. Tā mēs raiti braucam, bet priekšgalu tomēr nepanākam. Pie sevis nodomāju, tas saucās brauciens pēc darba dienas. Tā neko brauciens. Pēdējā laikā vispār kaut kā lēnām braucu. Kas ar mani?

Pie lielās šosejas tiekam sagaidīti. Tad gaidam visus pārējos. Pamazām paliek vēsi. Kāpēc skrējām, lai tagad saltu? Bet nenosalstam un pēdējie jau pievienojušies. Vēl iedomājos, varbūt te uz Rīgu šaut, bet tad nolemju tomēr ar grupu kopā tālāk braukt.

Tiekam līdz Cekulei?, sākas lietus. Piebraucam pie Rīgas apvadceļa sākas pērkona negaiss. Viss kas nav lietus noturīgs ir izmircis. Stāvam bariņš nost no velosipēdiem un līstam. Debesīs tāds melns mākonis un pamazām paliek tumšs.

Zibeņi ir iespaidīgi. Jūtam, ka negaiss tā kā pārgājis uz citu vietu un nolemjam doties tālāk. Pārbraucam pāri Rīgas apvadceļam un nobraucam atkal uz zemes ceļa… gar ceļa malām parādās mājeles (kāds dārziņu rajons) un tad gājēju tiltiņš pāri grāvim/upītei.

Apstājamies, lai sagaidītu atpalicējus. Viens aizbraucis nezin kur, un nav Andis ar Kristīni. Dzeram siltu tēju un pārģērbjamies, vai izspiežam lieko ūdeni no apģērba.

Mihails dodas meklēt atpalicējus. Sazvanīt Andi neizdodas. Grupas vadītājs nobrauc līdz pēdējai vietai, kur visi bijām kopā, bet nevienu nesaticis, atgriežas pie mums. vēl viens malciņš siltas tējas. Beigās sazvanu Andi, izrādās viņš un Kristīne ir devušies uz Rīgu. Tad nu skaidrs, ka vairāk neviens nav jāgaida un turpinām braucienu.

Kādā krustojumā ir divi varianti – turpināt braukt uz Salaspilis vai braukt caur Ulbroku uz Rīgu. Man jau sen pietiek te vizināties, tāpēc pasaku, ka braucu uz Rīgu caur Ulbroku, pārējie kā vēlas.

Beigās visi nolemj braukt uz Rīgu (lasīt – mājām) caur Ulbroku. Pēdējais/pirmais benzīntanks Statoil – ceļa biedri piedāvā iedzert kafiju.

Bet zinot, ar ko tas parasti beidzas, tad netērējam lieki laiku un Zanda, Inga un es braucam uz Rīgas centru. Pavadām Zandu. Attā. Pavadu Ingu līdz Statoilam un tad viens pats atgriežos mājās. Pulkstenis rāda pārdabiskus skaitļus – kaut kur ap 2 naktī, un rītu vēl uz darbu jādodas.

Vēl viens vēlais brauciens, kā pirms pieciem gadiem kopā ar forum.mtb.lv 😉

Lai labi ripo!

Advertisements

2 comments

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s