pusdienlaiks viesnīcā


ir pienācis pusdienlaiks un šodien paredzēts izlūk-gājiens uz viesnīcu.

bija doma kopā ar draugu ieturēt pusdienas, bet gluži tā nevarāja un gāju ar darba kolēģi.

no darba vietas jāiziet, jāšķērso tunelis un otrpus ielai jau ir tā viesnīca. pirmo reizi turp dodamies. apjautājos pie viesnīcas administratores, kur šeit varētu paēst. uz ko saņemu atbildi ar norādi uz 6.stāvu.

divas lifta durtiņas, abās nospiežam lifta izsaukšanas pogu. vēl pienāk kāda kompānija. atverās “labās” lifta durvis un tur ieiet kompānija, darba kolēģis ar jau dodas uz liftu, bet palieku kā zemē iemīts, saku, ka braukšu ar “kreiso”. te atveras arī “kreisās” durtiņas.

veiklas roku kustības, 6.stāva poga, un augšā esam ātrāk nekā tā otra kompānija. pie lifta virsdrēbju kareklīši, pakaramies. pa kreisi arī kādas sēžam vietas, bet dodamies pie letes.

administratore uzmet vienu jauku skatienu un jautā, vai esam pirmo reizi, uz ko saņem apstiprinošu atbildi. tik pat jauki tiek izsniegtas divas ēdamkartes un doti norādījumi doties uz diben istabu.

par interjeru neņemos spriest, bet gaisotne nav nomācoša. lai arī nav padomju laika galdi un krēsli, tomēr vidus iekārtojums ļoti lakonisks kā uz rūtiņu papīra, vien gar sienas malām ir arī kāds ādas sēžamais.

ieņemam vienu galdiņu un pētām ēdamkarti. ir divas cenas. viena par diviem ēdieniem, otra par trim. un uzskaitīti ēdamie katrai nedēļas dienai. pienāk viesmīle un pieņem pasūtījumu. ilgi nav jāgaida tiek pasniegta dienas sula un instumenti salātiem, kā arī trauks ar maizes šķēlēm un katram viena sviesta mini-paciņa.

saku kolēģim priekā un neskandinam, bet iemalkojam. tad tiek pasniegti arī salāti. tāds nepierasts noformējums, bet garšo tik tiešām labi (kā jau pirms tam bija par šo vietu daudzināts).

viesmīles nemanāmi pilda savus ikdienas pienākumus, jūtamies lieliski un kā nu ne, ka tev uzsmaida tik jauks meitēns. arī pāris puiši pilda viesmīļu pienākumus. eleganti.

nāk jauni apmeklētāji. un katrā otrā kompānijā sazīmēju redzētas sejas. nav tuvi pazīstami cilvēki, tomēr arī nav sveši, šķiet kaut kur jau manīti. kārtējā partija – ienāk varētu teikt priekšnieks. pie sevis vēl nodomāju, jau otro reizi “tiekamies” pusdienlaikā un kā tas nākas, ka divi “studenti”, kas saņem stipendijas var rādīties šādās iestādēs. bet par to šodien nedomāju.

kamēr tiesāju otro ēdienu, kolēģis pievar gan zupu, gan saldo. tā arī sanāk, ka reizē esam pusdienas notiesājuši. galdi nav lieli un visu pasūtījumu nenes uzreiz, bet kad viena porcija notiesāta, tad tiek noņemti netīrie trauki un piederumi un tiek pasniegts nākamais ēdiens.

nez vai cilvēkam maz piederās tā justies, ka nepaliek par slinku zupas vārītāju un trauku mazgātāju. un tomēr šis gājiens ir devis ļoti pozitīvas sajūtas.

un ja salīdzina ar pagraba bistro-kafejnīcas “ērtībām”, kur pats nes paplātē visu kāroto un pēc tam vēl novāc traukus, tad piecdesmit santīmu starpība to nemaksā…

/reiz mēnesī pārmaiņu laiks/

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s