Mēnesis: 2013. gada jūnijs

22.jūn. sestdiena – otrais cēliens “vilciens”

laika ir diezgan, noteikti varu paspēt līdz Priedainei, iespējams pat līdz Babītei. Bet lai nebūtu jāķer viss pa roku galam, tad nolemju desmit minūtes nogaidīt Priedaines stacijā. Kā nekā kājas arī jāizloka, jo atliks vien sēdēšana vilcienā.

Sazvanu draugu un noskaidroju, kurā vagonā, kurā vagona galā jākāpj iekšā. Draugs sniedz palīdzīgu roku un ķer pēc stūres iekārtas un velosipēds viegli ieraušas vilcienā.

Bērnu sēdeklītis, tamā mugursoma. Tak netaisos to karināt. Apsēžos blakus draugam un riteni piestumju priekšā. Man netraucē, nevienam netraucē, tambura durvis arī var attaisīt.

Sagatavoju cietās naudiņas, lai norēķinātos ar konduktoru, bet pēdējais ilgi nenāk. Tad tomēr iegriežas vagonā, bet mani it kā nemanītu, iet garām. Apkalpo kādu pārīti, veikli izraksta biļeti. Un atkal paiet man garām.

Vēl viens gājiens turpu vagonā un atpakaļu. Augsti paceļu roku, rādu cieto naudiņu. Konduktors pienāk un saka… Ko gan viņš teica? Bet doma bija tāda, ka viņam vēl jāpastaigājas, jāapskatās. Teicās man vēlāk izrakstīt biļeti.

Tikai Torņakalna stacijā norēķinājos par braucienu, bet par pazeminātu cenu un bez piemaksas par bagāžu. It kā tepat Torņakalna stacijā būtu iekāpis :))

Vilciens apstājas, atveras durvis un te nu mēs esam jau Rīgā uz perona. Divus stāvus zemāk pie ieejas mūs jau gaida Ingas jaunkundze…

22.jūn. sestdiena – pirmais cēliens “agrais vakars”

katrs plāna neizpildītais punkts liek vairāk domāt – būs tik daudz laika, ko veltīt grāmatas izlasīšanai.

bet mūsdienu tehnoloģijas – mobilie telefoni tiek likti lietā, pat aizmirsu tādu iespēju – necelt klausuli, nu labi. vārds pa vārdam un jau piekrītoši māju ar galvu, izsakot gatavību doties jaunā piedzīvojumā bez viltus, spaidiem un pēc paša gribas.

pie sevis nepārtraukti “šaudos” ar vārdu “ksenofobija”, lai gan tā skaidrojumu vēl nezināju. tagad ir skaidrs, nav gluži precīzs, bet var teikt, ka derēs…

ksenofobija, vai tiešām jābrauc, ksenofobija, kāpēc jābrauc, ksenofobja – grāmata atkal pamesta novārtā. 😦

ir nelieli darbiņi, kurus pagūstu apdarīt. bet svarīgo darbu, protams, atkal neesmu izdarījis. būtu man savs jumts uz kura sēdēt, varētu tikai tortes ēst…

ak, guļammaiss, jā – protams – man ir. Tā… lai paņemtu guļammaisu, nepieciešamas velosomas, jo mugursomā viss nesatilps.

ak, bagāžnieks ar dubļusargu, pat labāk. ik pa laikam sola lietu. jā, cits riteņa rāmis un šajā izpildījumā nevar pat uzķert vītni. labi, kādu brīdi ķeru vītni bez dubļu sarga kājiņām. padodas. tagad jāizmēģina pieskrūvēt tuvāko apakšu. re kur skrūve… un te… te… nu tak! kur ir? (ha ha) nu jā… šitam rāmim nav kur pieskrūvēt dubļasarga tuvāko malu.

labi, var izjaukt šo bagāžnieka un dubļusarga savienību, kas arī tiek īstenots. bagāžnieks tiek pieskrūvēts viens pats bez nekā lieka. aprūsējis gan tas bagāžnieks… pēc ziemas sarūsējis. dīvaini… pēc ziemas jau pagājuši tikai pāris mēneši. iespējams, pirms tam bija par aukstu, lai pētītu cik tas ir sarūsējis.

“kārtībnieks” – bagāžnieks ir savā vietā. tagad jāuzliek velosomas. te viņas ir… kas tā par smaku? rāpulis! te tak bijis kaķis un iezīmējis “robežas”. tā smaka sitas nāsī. iedomājos, kā tā smakos vilcienā. Nu nē… uz to es tomēr neparakstos – demontēju bagāžnieku un atlieku atpakaļ bērnu sēdeklīti. un jāiztiek bez guļammaisa.

visas zīmes saka – nebrauc, ksenofobija, bet jau sēžos uz velosipēda un minu…

tā arī vainadziņu neuzpinu (ak, redz kāpēc man tik ļoti “tuva” bija vainadziņu tēma brauciena turpinājumā! bet savu diega kamoliņu jau biju pazaudējis…)

Sveiks, motociklist ;)

Vakara vējā ierasts lidot Brīvības pieminekļa virzienā. Saldais krējums ir braukt garām Esplanādei pa otro vai trešo joslu, lai neieskrietu kādam sānos vai pakaļā, kas griežas pa labi.

Bet arī pirms Vanšu tilta var piebērt cukuru. ja izvēlas braukt pretējā virzienā starp auto rindām. Ak, vai – sveiks motociklist… paldies, ka palaidi garām:))

Tikai uz veloceliņa vari neskriet… ja vien to celiņu būtu. turklāt tie tā izvietoti, ka mājupceļš aizņem divas reizes vairāk laikā nekā rīta brauciens uz darbu.

/kam tīk pedāli mīt/

pasēdēt uz viena soliņa…

Goran Goram pateikt nē. un doties uz akadēmiskās mūzikas klasi! Tas ir liels izaicinājums pat tādam “klasiķim” kā man.

Lai arī pasākums pats par sevi varētu būt interesants, viss apkārt ir daudz saistošāks un dzīvāks… kas tu esi…?

Pasēdēt uz viena soliņa…

/tuvā ilūzija atšķirt no realitātes/

Lietus /ak/

Ak, tu mī un žē! Rībinātājs klāt, jumtu skandina, mani modina.

Ak, rīts. Vēl pagulēt.

Ak, joprojām gribu iziet! domāju, kā nu būs, bet var taču iet plikām. vien tie sitkliņi…jā var kāju sagriezt:(

Ak, šo rozā dzelteni oranži izkrāsoto rītu! ik brīdi šīs krāsas mainās un virzās.

Ak, dalīties – tik neraksturīgi. Ar laiku iemācies saņemt/pieņemt, bet vai – dot?

Ak, lietus – tas atkal rībina, iekšā tas iespaids baigāks, bet patiesībā var tikai līņāt, tas “jēla” jumts darbojas kā pastiprinātājs.

intensīvā velosezona atklāta…

šī nedēļa sākas ar agru rītu un pedāļu mīšanu Rīgas virzienā. vakars noslēdzas ar pedāļu mīšanu Jūrmalas virzienā.

pirmdiena. velobiedri norunājuši tikšanos 19:00 pie Imantas ZZK. ierodos nedaudz pirms noteiktā laika. redzu kā viņi gaida pie ZZK, bet esmu nobraucis ēnā. kam man saulē sust. neliela aizķeršanās un reāli izbraucam vien pēc 19:20. Raušu fabrika, smalkmaizītes, atvadīšanās un mājas. sākas pērkona negaiss/lietus.

otrdiena. nebraukšu uz ezeru, Garciemu un Vecāķiem. kādi citi norunājuši tikšanos pie Imantas ZZK 19:00. Bet atkal izbraucam tikai pēc 19:20. Raušu fabrika, smalkmaizītes, atvadīšanās un mājas. lietus.

trešdiena. vai kāds to vēl atceras. iespējamais scenārijs. pats norunāju tikšanos pie Imantas ZZK ap 19:00, piebraucu, nevienu neredzu, braucu mājās. mājas.

ceturtdiena. brauciens no pieturas “Rūpnīca VEF”. ielūgta viņa. saņemts zvans no drauga un norunāta tikšanās pie Statoil (Vanšu tilts). Brīvības ātrgaitas iela, lēnām braukt bīstami veselībai. Tikšanās ar draugu. Jūrmalas veloceliņš. Ūens pumpis, paziņas. neplānota tikšanās ar drauga draugiem. Raušu fabrika, smalkmaizītes, tēja. Atvadīšanās un mājas.

piektdiena. vai bija kādam norunāts. Brīvības ātrgaitas iela, lēnām braukt bīstami veselībai. Veloceliņi – lēnāk, vēl lēnāk. Pagrieziens uz Jūrmalas šoseju. Lielupes tilts, brauktuve. Velokomanda pretējā kreisā pagrieziena joslā. auto briesmu signāls, laikam atkal kāds “pazīstamais” sveicina. Kauguri? atmiņa viļ. stunda un atkal mājas.

sestdiena. velomaratona pirmā diena. fani pie Jūrnieku ielas. veikalā brauciens. sestdienas izbrauciens. Nemo – pa kreisi nav braukts. Jauna maršruta apgūšana. Sloka, Kauguri. Pludmale. Salūts 1-2-3. nekad nesaki nekad, brauuc pa pludmali uz mājām. satieku draugus, kurus “negribēju” pazīt. Bet viņi pazina mani. Super-velo izbrauciens. Dubulti – atvadīšanās. Pludmales turpinājums. vēl 3 āra kafejnīcas, kur notiek aktivitātes, 1 draudzīga grupa sēž un rībina bungas, trinkšķina ģitāru. Bulduri, krasts vairs nav tik tīkams. 33.līnij – pilnīga tumsa un mājas.

svētdiena. velomaratona otrā diena. skati no malas uz sacensībām no balkona malas. ārā kaut kas notiek. izbrauciens uz Dubultu Čeburekiem, ko dzēru – neatceros. Mājas. Veselības brauciens, kafijas krūze un šķēlīte maizes. Izbrauciens uz tautas velomaratona starta koridoru, ķiveres izsniegšana ciema velo-biedram. paslēpes pie Jūrmalas domes. Dalībnieku masas. brīvie “intervāli”. apnīk gaidīt – startēju. pēc brīža pabrauc garām Gatis. ķeru asti. būs par ātru. tad atkal par lēnu. skatos kur brīvāks un spiežu pedāli. Pumpuros jāizkāpj. neizkāpju. Kauguru Rimi. kritušais. dzeramā pietura – tiem, kam drosme padzerties. caurlaides punkts. somu tūristi, ovācijas, līdzi jušana (šķiet vienīgie visā trasē, kas patiešām atbalsta).
garām braucot veltu viņiem pret-aplausus. Noķeru kādu grupu, aizlaižos no kāda. Doma noķert motociklu. Bet tad jūtu ka aste paliek smagāka. Tuvojas Pumpuri, pasaku astei, lūdzu izkāpjiet, gala stacija. Atvelku elpu, un sapratis cik vērtīgs ir uzmundrinājums, velkot elpu veltu aplausus izmocītajām sejām. laiku pa laikam kāds atplaukst smaidā, sveicina un priecājas par velomaratonu. uz brīdi arī statisti iesaistās aplaudēšanā, bet ilgi neiztur.
Mellužu pārbrauktuve, zvans draugam, atgriešanās pie trases un uzmundrināšanas turpināšana, atkal pārbrauktuve. draugs ar ģimeni uz riteņiem, pludmales virziens, jūra. saule. peldsezonas atklāšana. drauga mājas. sunim tā netieši tiek iestāstīts, ka mani iekšā nevar laist. suns uz mani paliek dikti nikns. bet galu galā tomēr iesprūku sētā un sunis drīzumā zaudē par mani interesi. kāda maizīte (tiešām garda) un tējas krūze. un vakariņu maltīte (vēl gardāka). paldies saimniecei;) arī vakars klāt. virziens mājas. tikšanās ar ciema velo-biedru. ķiveres atgriešana un tautas velomaratona numura izsniegšana. esmu neoficiāli oficāls tā dalībnieks:))

Kopsavilkums. Atklāta velosezona (intensīvā) ar pieticīgu 400+ nobraukumu.

p.s. laika trūkuma dēļ ne viss ir pateikts, un tā tālāk;)