22.jūn. sestdiena – otrais cēliens “vilciens”


laika ir diezgan, noteikti varu paspēt līdz Priedainei, iespējams pat līdz Babītei. Bet lai nebūtu jāķer viss pa roku galam, tad nolemju desmit minūtes nogaidīt Priedaines stacijā. Kā nekā kājas arī jāizloka, jo atliks vien sēdēšana vilcienā.

Sazvanu draugu un noskaidroju, kurā vagonā, kurā vagona galā jākāpj iekšā. Draugs sniedz palīdzīgu roku un ķer pēc stūres iekārtas un velosipēds viegli ieraušas vilcienā.

Bērnu sēdeklītis, tamā mugursoma. Tak netaisos to karināt. Apsēžos blakus draugam un riteni piestumju priekšā. Man netraucē, nevienam netraucē, tambura durvis arī var attaisīt.

Sagatavoju cietās naudiņas, lai norēķinātos ar konduktoru, bet pēdējais ilgi nenāk. Tad tomēr iegriežas vagonā, bet mani it kā nemanītu, iet garām. Apkalpo kādu pārīti, veikli izraksta biļeti. Un atkal paiet man garām.

Vēl viens gājiens turpu vagonā un atpakaļu. Augsti paceļu roku, rādu cieto naudiņu. Konduktors pienāk un saka… Ko gan viņš teica? Bet doma bija tāda, ka viņam vēl jāpastaigājas, jāapskatās. Teicās man vēlāk izrakstīt biļeti.

Tikai Torņakalna stacijā norēķinājos par braucienu, bet par pazeminātu cenu un bez piemaksas par bagāžu. It kā tepat Torņakalna stacijā būtu iekāpis :))

Vilciens apstājas, atveras durvis un te nu mēs esam jau Rīgā uz perona. Divus stāvus zemāk pie ieejas mūs jau gaida Ingas jaunkundze…

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s