22.jūn. sestdiena – pirmais cēliens “agrais vakars”


katrs plāna neizpildītais punkts liek vairāk domāt – būs tik daudz laika, ko veltīt grāmatas izlasīšanai.

bet mūsdienu tehnoloģijas – mobilie telefoni tiek likti lietā, pat aizmirsu tādu iespēju – necelt klausuli, nu labi. vārds pa vārdam un jau piekrītoši māju ar galvu, izsakot gatavību doties jaunā piedzīvojumā bez viltus, spaidiem un pēc paša gribas.

pie sevis nepārtraukti “šaudos” ar vārdu “ksenofobija”, lai gan tā skaidrojumu vēl nezināju. tagad ir skaidrs, nav gluži precīzs, bet var teikt, ka derēs…

ksenofobija, vai tiešām jābrauc, ksenofobija, kāpēc jābrauc, ksenofobja – grāmata atkal pamesta novārtā. 😦

ir nelieli darbiņi, kurus pagūstu apdarīt. bet svarīgo darbu, protams, atkal neesmu izdarījis. būtu man savs jumts uz kura sēdēt, varētu tikai tortes ēst…

ak, guļammaiss, jā – protams – man ir. Tā… lai paņemtu guļammaisu, nepieciešamas velosomas, jo mugursomā viss nesatilps.

ak, bagāžnieks ar dubļusargu, pat labāk. ik pa laikam sola lietu. jā, cits riteņa rāmis un šajā izpildījumā nevar pat uzķert vītni. labi, kādu brīdi ķeru vītni bez dubļu sarga kājiņām. padodas. tagad jāizmēģina pieskrūvēt tuvāko apakšu. re kur skrūve… un te… te… nu tak! kur ir? (ha ha) nu jā… šitam rāmim nav kur pieskrūvēt dubļasarga tuvāko malu.

labi, var izjaukt šo bagāžnieka un dubļusarga savienību, kas arī tiek īstenots. bagāžnieks tiek pieskrūvēts viens pats bez nekā lieka. aprūsējis gan tas bagāžnieks… pēc ziemas sarūsējis. dīvaini… pēc ziemas jau pagājuši tikai pāris mēneši. iespējams, pirms tam bija par aukstu, lai pētītu cik tas ir sarūsējis.

“kārtībnieks” – bagāžnieks ir savā vietā. tagad jāuzliek velosomas. te viņas ir… kas tā par smaku? rāpulis! te tak bijis kaķis un iezīmējis “robežas”. tā smaka sitas nāsī. iedomājos, kā tā smakos vilcienā. Nu nē… uz to es tomēr neparakstos – demontēju bagāžnieku un atlieku atpakaļ bērnu sēdeklīti. un jāiztiek bez guļammaisa.

visas zīmes saka – nebrauc, ksenofobija, bet jau sēžos uz velosipēda un minu…

tā arī vainadziņu neuzpinu (ak, redz kāpēc man tik ļoti “tuva” bija vainadziņu tēma brauciena turpinājumā! bet savu diega kamoliņu jau biju pazaudējis…)

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s