veikalnieki (jeb veikalā neskatās)


stāvam rindā… pircēji spraucas garām kā mēmi, ne palūgt, lai palaiž, ne atvainoties, ja uzgrūžas virsū.
tad apkalpojošais personāls – liels lamzaks ar “krājkasīti” pēcpusē nāk mūsu virzienā divu apsargu pavadībā. sarunājas savā starpā un neskatās kur iet, te gandrīz apgāž sievieti…
šitā muša mani nokaitina un pasperu pussoli ejas virzienā. nesanāca – lamzaks neguļ uz grīdas, pats arī neguļu, bet vismaz izjūtās esmu gandarīts, ka biju nepadevīgs šķērslis…

ja viņa vietā būtu smagais kravas auto, tad diez vai ko vairāk rakstītu…

vispār cilvēkiem tāda tendence neskatīties, kur sper soli, kam pārkāpj, kam uzkāpj, kam uzspļaut…
“mācīties, mācīties, mācīties”

arī esmu cilvēks, arī neskatos, speru, pārkāpju, uzkāpju, uzspļauju

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s