26 minūšu starpa


starpa – laika vienība starp Rīgā iebraukt, no Rīgas izbraukt vilcieniem.

tā ilgst savas (0849 – 0915) 26 minūtes.

kā jau varēja sagaidīt, draugs šodien laicīgi aizbraucis uz darbu ar iepriekšējo vilcienu, vai vēl joprojām skatās savu rīta “kino”.

tāpēc “pazūdu” tamburā un pievēršos grāmatas lasīšanai. protams, ievēroju arī kājas līdz ausīm, bet ne par to ir šis stāsts. gan jāpiebilst, ka Zolitūdē pamanu arī agresīvo durvju “sardzi”. vēlāk vēl ienāca prātā doma ar viņu iepazīties, tas tik būtu numurs.

Rīga. Cilvēki ļoti pacietīgi viens aiz otra atbrīvo vilciena vagonu. Arī pats vienā brīdī, kad esmu atrāvies no grāmatas, iztieku uz perona. Eju uz tālo galu, kur mazāk svešu cilvēku apgrozās.Ejot tunelī, nolemju tomēr realizēt savu plānu un tikt uz Centrālo tirgu – iepirkt trūkstošās komponentes – lobītas ķirbju sēklas, linsēklas un sezama sēklas.

It kā to darītu katru dienu! Protams, nē! Tātad vēl jāatrod sēklu nodaļa. Sen nav būts tirgū. Ierastās drēbju un apavu bodītes, elektrotehnika, šķiet šorīt vairāk tantiņu ar paceltām rokām, bet visas izveidojušas tādu kā aleju, bet savādi – tikai vienā tuneļa pusē. Tātad pa otru pusi var paiet garām netraucēts.

Čerešņa, avenes, tomāti un gurķi un kas tik vēl ne! Bet man vajag sēklas. Tad paviljons – aha, Gaļas paviljons. No kādas letes jau tiku pamanīts un laipni piedāvā gaļu. Jā… atceros, ka to ar kauliņu varēja smuki nošmorēt. Vienu – divu reizi ir taisīts un pirmo reizi sanāca gluži labi. Tas nekas, ka jau kādi desmit gadi aptecējuši. Tad nu gan slinkumam nav slinkuma.

Piemiedzu ar aci un pateicos! Ne šodien. Bet neteikšu nekad, vajag tikai atgādināt!

Tālāk atkal kādi galdiņi starp paviljoniem ar izliktu preci. Seko Piena paviljons. Tad Maxima paviljonā un tad… nezinu kāds paviljons, bet ieraugu sēklas. Ir sezama sēklas, ir linsēklas, ir lobītas ķirbju sēklas. Pasūtu no katras sēklas divu simtus gramu. Kad maisiņu sasien un pārliek pāri svariem uzmetu tam pētīgu skatienu – vai tur sanāks 3/4 glāzes? Jāsanāk!

Gatavs.

Tagad – vai paspēšu uz īsto vilcienu. Esmu jau pie stacijas Narvesena veikala, konstatēju vēl desmit minūtes starpai.
Hmm… veikals, varētu nopirkt ik rīta šokolādīti, bet tad atklāju, ka mana iecienītā te nemaz nav un tad atceros, ka cenas te arī tādas skrejošās. Ja ir laiks, tad pameklē, kur lētāk.

Uzkāpju uz perona. Abi vilcieni 9.15 gaida savu attiešanas laiku. Viens brauks Skultē, otrs Lielvārdē? Vēl piecas minūtes. Nekāpju vilcienā – gaidu, kad būs pēdējā minūte. Nav ko smakt vagonā.
Skatos bīstamā arī tāpat “vazājas” pa peronu. Tagad arī ienāk prātā doma, varbūt aprunāties. Bet drošāk labāk paklusēt un vispār iekāpt citā vilcienā 😀

p.s. šī starpa der īsam tirgū gājienam. tagad zinu, kur sēklas iegādāties. noskatīju jaunas “zoles” (trīs lati piecdesmit), bet rīt parīt sola lietu…

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s