Daugava – ietaupa laiku


Daugava – ne upe, bet tirdzniecības punkts.

Šodien gadījās techniskā pauze un novēlota atgriešanās. Jau pusceļā braucu tumsā. Veloceliņa sākumā uzvilku galvas lukturīti.
Būtu to izdarījis ātrāk, bet kur nu, vairs neprotu braukt ar riteni neturot stūri.

Nav stāsts par pretvēju, par smago pedalēšanu, par krusas gabaliņiem, par pirmo sniegu, par jūsmīgo lietu, par slapjajām ziemas botēm.

Pieslēdzu ērtākajā vietā savu alumīnija rumaku un eju uz ieejas durvīm Maximā. Durvis atveras. Izskatās, ka rinda ir līdz veikala otram galam, un man nepieciešama tikai majonēze.
Nē, neiešu stāvēt garā rindā… tāpat jau vēls vakars, un daudz kas padarāms.

Tāpat maršruts ved gar tirdzniecības punktu “Daugava” – jāsaka – pēdējā laikā pat ļoti iecienīts punkts. Šeit tirgo gan pienu, kefīru, krējumu, biezpienu, arī kādu baltu un ne tik baltu maizīti, desas, sardeles, pankūkas, prieciņš tiks arī saldumu mīļiem.

Ar pārdevēju jau esam vairākkārt runājušies par neko, tādā veidā esam pazīstami. No iekšpuses jau nevar manīt, kad kāds pienāk pie lodziņa. Pieklauvēju. Lodziņš atveras. Jautāju, vai būtu majonēze. Uz ko saņemu atbildi, nē. Ka nav tad nav… neko citu šoreiz nevajaga. Saku paldies par to pašu un turpinu ceļu uz mājām.

Bet kā ēdīšu ceptus kartupeļus bez majonēzes? Iespējams, piebraukt pie “ciema” veikala. Bet, ja tas tomēr ir slēgts? Nē, nevar paļauties uz neko. Un pie kartupeļiem der arī krējums. Griežu ratu riņķī un sveicu pārdevēju otreiz…

Vēl pāris tumšu minūšu, velonovietne. Pus-izģērbšanās. Iekurinu krāsni. Ielieku veļu , uzvāru ūdeni, pārģērbjos, pielieku atlikušo veļu, uzlieku mazgāties. Notīru kartupeļus, uzlieku pannu sildīties, uzgriežu kartupeļus. un vēl kāds darbiņš apdarīts.

Veļas izmazgāta, salieku visu pie/uz radiatora. Tā lai ar garantiju no rīta var kāpt sausās biksās.
Kartupeļi gatavi.

Un tagad veru vaļā tirdzniecības punktā Daugava “iegādāto” Rankas pikanto krējumu ar zaļumiem. Kas to būtu domājis – krējums ar zaļumiem. Ir redzēts mājas siers ar zaļumiem, bet krējums pirmo reizi.

Un kā nu ne, ir labs. Varēs arī kādā citā reizē tādu krējumu iegādāties Daugavā!

p.s. stāsts ir par garajām rindām pie Maxima veikala kasēm un tirdzniecības punktu Daugava, kur nebija neviena pircēja. šoreiz – laika ekonomija 😉

kur tas laiks, kad stāvējām rindās laiku, kurš tika mērīts n-stundās. Tagad cilvēkiem nepacietība gaidīt n-tās minūtes. /pacietības mērs/

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s