17.oktobris – piektdiena nāk


borkastis. vareni, gardi. 10 minūtes pagatavot un 30 minūtes tikt galā. šoreiz grāmata blakus un notiesātas aš divas daļas, viena līdz nodaļas beigām, apskatos un otra pavisam mazītiņa. izlasu.

iepriekšs jau izpētīts – šodien sausais velobrauciens. izeju ārā. nu tā – silti neliekas. uzkāpju uz velosipēda un sāku ripot. atskāršu – saldēju ausis. bet vairs atpakaļ negriezīšu, cietīšu līdz galam. vakarā nesala, bija jau iesilis.
ik pa brīdim aizklāju ausis ar rokām un sildu. tik sasildīju, ka pietika līdz galam.

brīvības ielā nokavēju pagriezienu. gaidu zaļo signālu ripinot Brīvības pieminekļa pakajē. nobrauciens uz Preses namu arī nav saldais krējums. iespējams, drošāk – braukt taisni uz vanšu tiltu.
tiltam nav ne vainas un nebūtu arī, ja tie “mīļie” autovadītāji nebrauktu trīsdesmit joslās, kur var braukt tikai divās. paņem velosipēdu un trotuārā būsi ātrāks pat par Šumīti. piekrītu, ar velosipēdu nebūtu tik ērti vizināt automobiļa rezerves riteni, lai nu paliek 😉

Babītē jau gaismiņas vairāk. kad izbraucu bija tumšs, bet sausi un omulīgāk nekā iepriekšējā rītā.
šodien nezinu kādā vīzē sanāca pabraukt garām vilcienam Imantas stacijā un noķert to Zolitūdes stacijā. nebraucu ātrāk kā parasti. acīmredzot cilvēku vairāk kursē.
skatos pilnajos vagonos un jūku prātā no laimes, ka nav jāosta citu sieriņi. pietiek jau ar saviem, bet šajā plašajā pasaulē to tik ļoti nemana. citu velobraucēju arī nemaz nav tik daudz.

Brīvības iela grūti braucama lēnām – daudz bīstamāk un ilgi. Bet šoreiz brīvāks, agrāk braucu. Mazāk auto. Arī palikuši aiz sarkanā signāla.
Mego veikals. Jau vaļā. Kā reizi domāju par saldo galdu. Nu tad nebremzēsies. Un jau pēc diviem krustojumiem Maxima – arī jau strādā. Pieslēdzu velosipēdu, paņemu četras šokolādītes un turpinu ceļu.

Šodien darbā lielie prieki. Kārtējais darba uzdevums. Prieks, ka vari nedomāt citu vietā un risināt nepieciešamo. Pēc uzdevuma nosacījumiem izskatās “5 minūšu” darbs, bet nav tik vienkārši. Lai arī daru kā pēc instrukcijas, ir lietas, kas paliek neskaidras, arī Googles tante nerod paliekošus risinājumus.
Būs ar kolēģiem jāpakonsultējas un vispār – mācos.
Protams, gribu pats atrisināt. Bet nezinu, cik ilgi var meklēt risinājumu. Tāpēc der arī pārliecināties vai var runāt ar kolēģiem. Varbūt ātrāk nokļūšu uz pareizā ceļa.

“tuvākais” uzņēmuma pārstāvis mani pārsteidza nesagatavotu, apsveica dzimšanas dienā. labi, ka nekliedza pa visu istabu un, iespējams, pat kolēģi nedzirdēja, ko runājām. gribēju jau teikt – kušs. ka tik kāds nepadzird. jo torti nolēmu atnest tikai tad, kad tam būs iemesls.
un tomēr patīkams pārsteigums, gads jau vēl nebija pagājis, kopš patiesi man šis notikums tika 😉

nē… līdz tumsai jātiek uz veloceliņa. tieku. šoreiz taisni gar upi un uz māju. pat netiku Daugavā. pēc plāna vajadzētu rīt, bet paliek uz parīt.

un vai jau zini, ka rītdien sola “labu” laiku. sola vakaru bez lietus. tas iepriecina, tas varētu nozīmēt, ka varētu satikt draugu. bet ir viens liels bet, tas var izrādīties par vēlu.
lai gan daļējs mēnes aptumsums būs tieši pēc pusnakts. ja ko tādu varētu iesākt!? bet sestdien atkal pasākums… ja negatavojas, tad var paspēt, tā lai rītu izgulētu nakti.

visu nedēļu ciesties, lai uzpīpētu – kas tāds vēl nav dzirdēts. kur vēl divas nedēļas ciesties. nu galīgi nav pacietības 🙂

tātad rīt piektdiena.
rīt un vēl divi nedēļas jābrauc ar velosipēdu. un ja ļaus, tad arī novembri. tad ceļa nauda būs atpelnīta un varēs vizināties ar sabiedrisko transportu.

šodien arī dauzīju autiņus, bet ļoti saudzīgi – bez skrambiņas. un to spoguli tak nenolauzu 😉

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s