Alfonss


Alfonss – mīļākais, kas ir mīļākās apgādībā.

Sarunā ieviešas vārds “alfonss”. Sarunas biedrs jautā, vai zini, kas ir “alfonss”. Atbildu, ka tas ir mans tētis.
Protams, pie sevis domāju vārdu – Alfons.

Tikai viens burts vārda beigās un tikai konteksts atšķir šos vārdus. Protams, netiku domājis, ka tēvs ir alfonss, bet gan, ka viņa vārds ir Alfons.

Sarunas biedra skaidrojums, ka alfonss ir cilvēks, kas dzīvo uz koferiem vai arī kuram vispār nav neviena kofera, man lika padomāt.
Uz brīdi iedomājos, vai pats neesmu alfonss.

Dzīvē jau ir bijis visādi un, ja labi pameklē, tad var arī atrast kādu līdzību ar alfonsu.
Domāju, ka ir bijis laiks, kad pats neesmu spējis sevi apgādāt. Vieglāk jau ir iztikt kā ir, un kāpēc piepūlēties, ja ir kāds, kas par tevi rūpējas.

Bet šāds stāvoklis noteikti man nav pieņemams, ja skatās no “ētikas/estētikas” puses. Tāpēc daru visu, lai pats sevi varu uzturēt. Pat vairāk, lai varētu uzturēt arī citus.

Man netīk runāt skaidru valodu. Parasti attiecībās tiek ieti apvadceļi. Tas nogurdina, gan mani gan otru cilvēku.
Atliek vien sakārtot haosu savā dzīvē un nekļūt par alfonsu …

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s