Spontāna ideja

Draugi online (0)

Jauns “projekts” ar nosaukumu “Draugi online (0)”.

Sācies kādu nedēļu atpakaļ. Precīzu datumu neminēšu, nezinu un nepiešķiru tam nekādu nozīmi.

Sākumā bija doma “pārtraukt draudzību” ar cilvēkiem, kuriem pats nekad nerakstīšu. Vienu brīdi pamanīju pavisam citu ainu, gan Draugi online bija kļuvuši ticamāki, gan Galerijās bija vērojamas daudz tuvākas sejas.

Un tad nolēmu cirst līdz pamatam. Izdzēsu visas savas “draudzības”. Nedaudz pārrēķinājos, jo biju iedomājies, ka kontakti paliks. Bet nē… izdzēšot visus draugus, paliku arī bez kontaktiem. Ja gribu uzrakstīt kādam vēstuli, tad jāsameklē saņemtajās vēstulēs, tad varu atbildēt, vai jāmeklē cilvēks pēc vārda un uzvārda.

Un tagad ir nosacīts miers, jo katru dienu nav jāizšķiro brīžam nekam nevajadzīga informācija.
Ir labi!

Jebkurā gadījumā varam sazināties, ja vien ir vēlēšanās!

Lai nepagurst – mugurkauls 😉

p.s. laiks rit, ja arī mazāk tiek lietoti sociālie tīkli, tas nenozīmē, ka esmu atradinājies no interneta lietošanas. vietā nāk citas izpausmes, jāmin, ka ir arī vēl citas sociālās vietnes (ne tikai draugiem.lv)

Garlaicīgas vērtības

ar vienkāršu garlaicību nebūs gana…

kad esi tajā iestigusi, tad it kā gribētos ko savādāk, bet patiesībā ir labi tāpat.
tā gan ir tāda aplama patiesība, kura rodas, kad jau par ilgu esi sabijis kādā stāvoklī.

katrā ziņā… vismaz ir jāvēlas tikt prom no garlaicības.

šodien pārkāpu pāri nepatikai, kā rezultātā tiku pie neapzināta apbalvojuma.
kā saka, ja gribi ziemā ēst zapti, tad to vispirms ir jāpagatavo.

un kad pats pieliec savas rokas kā tapšanā… tam ir cita – lielāka vērtība.
ja visu varēs nopirkt, tad kam tavās acīs būs vērtība? (vai naudai?)

Cīņa ar vadātāju 0:1 viņa labā… jeb kā svētdien nebraucu uz purvu…

Tas notika 2012.gada 21.oktobrī
agrs rīts, tumsa, klusās Jūrmala ieliņas.
Nav pretvēja ripojas dikti raiti Slokā esam pārāk laicīgi, tāpēc tiek realizēts plāns aizbraukt līdz pašai Kūdrai savā gaitā.
Gaidam vilcienu.
Aš pat no trim vagoniem izkāpj velobiedri. Iluta visus sasveicina. Nodzēšu papirosu un daru tāpat. Vienīgi man ejams savs ceļš. (vairāk…)

15.jūlijs. Svētdiena. Liepājas pusmaratons

plkst 8:30, rīta junda.

Brokastīs auzu pārslu putra, tiek lietotas arī vārītas olas un divas melnās maizītes. Maltā kafija ar pienu un cukuru par kādreiz bijušām cukurfabrikām.

Neliela steiga pirms došanās ceļā, atmiņu klades pieraksti un dīvāna sērfotāja iemūžināšana procesā.
Liels paldies namamātei Lindai. (Negribu pat filozofēt kā būtu pārlaidis negaisu zem elges).
Atvadas un sāku virzīties uz Liepājas pusmaratona starta zonu.

Vēl trīs stundas līdz startam.

(vairāk…)

14.jūlijs. sestdiena – ceļā uz Liepāju

Dienas plāns ir skaidrs, ceļš ved uz Liepāju. Vakar bija doma šodien agri no rīta uz Liepāju doties ar stopiem, bet kā jau ierasts viņš nezināja, ka aizkavēsies. Visu laiku kāds vakars ievelkas par ilgu.

Ceļš ir tāls, tāpēc no rīta kārtīgi jāiestiprinās. Kamēr brokastis pagatavotas un ceļa soma sakrāmēta, tikmēr pulkstenis jau apstājies uz vieniem pusdienlaikā. Kājās uzvelku kedas (kedas) un dodos uz staciju. (vairāk…)

Kam nebūt!? 13.jūlijs, piektdiena

Pēc vakardienas vēlās vakara pauzes Rīgā (pēc plāna skrituļslidošanas trenninš, ko vēroju no malas), tad velobiedreņu gādība par bagāžnieku, tad jau citā kompānijā kafijas malks un šokolādes gabaliņš, iestājas vakars vēls.

Mājās attapos pēc plkst 01:30. Protams, ka pusdienas nav lāgā bijušas un ar šokolādīti nepaēdīsi. Gatavoju vakariņas. Gatavas. Vēl jānovīzē vēstules un jāpārbauda citas aktivitātes, kad plkst 03:00 saku pietiek, rīt no rīta vēl uz darbu … (vairāk…)