Tekstiņi

tuksnesis un roze

dzīvoja reiz princis baltā zirgā

bija tam karaļvaslsts ar zaļu zāli un zilām debesīm. putni čiepstēja dziesmas, “fermeri” saimniekoja un ievāca labas ražas, bērni skaidrelēja pagalmos…

un bija dzirdējis tas par tuksnesi aiz treji deviņi jūrām, aiz treji deviņi kalniem. tur – tuksnesī – ziedēja viņa – vienīgā roze…

cik bieži domās tas bija viņu uzmeklējis, bet līdz šim reālajā dzīvē tas nebija piepildījies.

… vai tiešām tikai interneta vietnē var atrast šo tuksneša rozi

bet vai viņš zina, ko atradīs …

Daily Prompt: Eat, Drink, and Be Merry… {must}

I can’t say that never did it before – write in foreign language. Hope to understand be…

Well, found: Daily Prompt: Eat, Drink, and Be Merry… on Daily Promt by 30 Days, 30 Posts: NaBloPoMo is here.

In case it’s really the last day I prefer to taste my daily meal: freid taties. Could add beans and a lot of majonese. We have very tasty majonese “Provansas majonēze” – one of the best in Latvia. Read more!

pēdējo reiz…

pēdējo reiz – taranēju automašīnas

pēdējo reiz – šomēness, jo šomēness ar velosipēdu vairs nebraukšu

pēc veikala mierīgi ripinu uz māju pusi, izbraucu zem Lielupes dzelzceļa tilta, divas automašīnas priekšā samazina ātrumu, ir vieta apbraukt gar labo malu, pag – vilciena biļete tak jānopērk, vēl varu pārkārtoties un apbraukt pa kreiso malu – lika pagaidīt, krustojumā no labās iebrauc kāds auto…
bremzes līdz kliņķim, lidojums, velosipēds seko, pazib doma, nu viss, izbraukājos – tūliņ ar kādu pedāli, zobratu, stūri vai citu iebuktēšu automašīnas pakaļu… līdz galam nenokrītu… maigi uzlieku rokas uz auto bagāžnieka, apstājos…
velosipēds apstājas aiz manis, atstājot divas sarkanas pēdas katrai kājai savu.
protams, vilciena biļeti vajadzēja, bet kas lika skriet!?

iepriekšējā reizē, līdzīgs stāsts, vien nebija tik maigi, bet gan cietā satikšanās.

redzēs vai ejot kājām kas mainīsies!

26 minūšu starpa

starpa – laika vienība starp Rīgā iebraukt, no Rīgas izbraukt vilcieniem.

tā ilgst savas (0849 – 0915) 26 minūtes.

kā jau varēja sagaidīt, draugs šodien laicīgi aizbraucis uz darbu ar iepriekšējo vilcienu, vai vēl joprojām skatās savu rīta “kino”.

tāpēc “pazūdu” tamburā un pievēršos grāmatas lasīšanai. protams, ievēroju arī kājas līdz ausīm, bet ne par to ir šis stāsts. gan jāpiebilst, ka Zolitūdē pamanu arī agresīvo durvju “sardzi”. vēlāk vēl ienāca prātā doma ar viņu iepazīties, tas tik būtu numurs. (vairāk…)

viena diena bez tabakas…

diena pagājusi bez paša nīcināšanas ar tabakas dūmiem…
normāla diena kā visas citas, tikai pīppauzes laikā, izeju ārā ar kakao dzērienu…
nestāvu dūmos, bet izstaigāju pagalmu.

nav ne stresa, ne nervu sabrukuma,
lai gan jūtu (tas gan nav iespējams)
ka manī ir tukšums, kuru gribās piepildīt,
jūtu (nereāli)…

kur radušās ilgas,
kur tādas sajūtas,
kad gribās būt pilnīgi brīvam
un saistītam vienlaikus.
vai tas pieradums
vai bailes no nākotnes
neizbēgama cīņa
neizbēgams lēmums
ja vien to akmenī varētu cirst
nepārkārpt un nepārgriezt
tā lai neatgriezeniski taisns par visiem laikiem….

un tad padomāju, tas laikam cigarešu dēļ
ne jau manī tukšums,
bet cigarešu tirdiņš nesaņem savu devu
un parāda savu dabu… dauzās rībinās…
sper deviņus pelēkus mākoņus…
grabinās ar grābekli pie visām maliņām…

vienkārši tā sanāca – viena diena bez cigaretēm,
zinu, ka tās vēl ir aktuālas
un noteiktos apstākļos, roka netrīcēs
paņems nu aizkūpinās to atkal no jauna.
vienkārši, kamēr ir iespēja, dzīvot bez tabakas,
jācenšas to izmantot.

Lietus /ak/

Ak, tu mī un žē! Rībinātājs klāt, jumtu skandina, mani modina.

Ak, rīts. Vēl pagulēt.

Ak, joprojām gribu iziet! domāju, kā nu būs, bet var taču iet plikām. vien tie sitkliņi…jā var kāju sagriezt:(

Ak, šo rozā dzelteni oranži izkrāsoto rītu! ik brīdi šīs krāsas mainās un virzās.

Ak, dalīties – tik neraksturīgi. Ar laiku iemācies saņemt/pieņemt, bet vai – dot?

Ak, lietus – tas atkal rībina, iekšā tas iespaids baigāks, bet patiesībā var tikai līņāt, tas “jēla” jumts darbojas kā pastiprinātājs.